top of page

Tematisko darbnīcu vadīšanu augstākā līmeņa vadītājiem publisko pakalpojumu attīstībai ar dizaina metodēm

 

Vadošā dizainere Aija Freimane

Komanda darbnīcu īstenošanai: Matīss Zvaigzne, Aigars Jaundālders, Anita Gaile

2018

Dizaina darbnīcu uzdevums bija saturiski nodrošināt tematisko darbnīcu vadīšanu augstākā līmeņa vadītājiem publisko pakalpojumu attīstībai ar dizaina iespējām un metodēm, iekļaujot informāciju par datiem un pārmaiņu vadības metodes. 2018.gadā notika trīs tematiskās darbnīcās 21.septembrī, 28.septembrī un 5.oktobrī pēc Valsts kancelejas rīkotās iepirkuma procedūras.

Pirmajā darbnīcā dalībnieki tika iepazīstināti ar iespēju un nepieciešamību radīt dizaina risinājumu un kontekstu laimīgas nācijas pārvaldībai. Darba uzdevums noteica radīt valsts pārvaldes pakalpojuma sistēmas plānu ar dizaina iespējām un metodēm konkrētas mērķa grupas vajadzībai, lai Latvijā 2028.gadā dzīvotu laimīgākā nācija pasaulē.

Lai to īstenotu, pirmajā darbnīcā tika uzsākta praktiska darbošanās ar uz lietotāju centrētām dizaina metodēm pakalpojuma attīstībai un pakalpojuma lietotāju izpēte ar dizaina domāšanu.

Otrajā darbnīcā dalībnieki reflektēja pakalpojuma dizaina lietotāju izpētes un veica pakalpojuma saskarsmes punktu procesa iterāciju, iekļaujot pakalpojuma plānā pakalpojuma saņemšanai nepieciešamo datu iekļaušanu. Dalībnieki uzzināja atvērto datu lomu un nozīmi pakalpojuma sniegšanā un saņemšanā. Otrajā darbnīcā dalībnieki ieguva izpratni par uz lietotāju centrēta pakalpojuma izstrādes procesu. Tajā tika iekļauta informācija par dažādu datu esamību, to nozīmi valsts pārvaldes pakalpojumā. Dalībnieki guva zināšanas par atvērtajiem datiem un atvērto datu principiem valsts pārvaldes pakalpojumos, kā arī izpratni par datu lomu un nozīmi uz lietotāju centrēta pakalpojuma izstrādē. Dalībnieki ar dizaina metodēm attīstīja pakalpojuma plāna izstrādi, identificējot iespējamos datu kanālus. Dalībnieki guva prasmi praktizēt pakalpojuma plāna izstrādes metodi.

Trešajā dizaina darbnīcā dalībnieki pakalpojuma plāna ieviešanu papildināja ar pārmaiņu teorijas metodēm - Ostervaldera biznesa kanvas modeli, analizēja plānu pēc Kolba mācīšanās cikla un pārmaiņu vadības posmiem.

 

Darbnīcu rezultātā tika izstrādāti trīs priekšlikumi publisko pakalpojumu attīstībai ar dizaina iespējām un metodēm, lai 2028.gadā Latvijā dzīvotu laimīgākā nācija: 1% IIN sabiedrības līdzdalībai NVO darbībā, valsts mazā uzņēmēja grāmatvedis un pakalpojums mobilais asistents.

bottom of page